Totalizatora “augšāmcelšanās”          

Pirmās brīvvalsts laikā Latvijā totalizatori nebija īpašā statusā. Tos slēdza 1925. gadā – līdzko otrā Saeima ķērās pie darba, tā uzdeva valdībai nekavējoties izpildīt iepriekš pieņemto lēmumu, proti, slēgt totalizatorus, līdz ar to Rīgas Hipodroma akcionāru bizness iznīka, tā nemaz kārtīgi neuzsācis savu darbību.

Taču tas nenozīmē, ka nenotika zirgu skriešanas sacīkstes. Bez totalizatora tās notika Latgalē no Jaungada līdz gavēnim, tad par hipodromu varēja izmantot aizsalušos ezerus. Tieši latgaliešu grupas bija tās, kas 1927., 1929. un 1931. gadā interesējās par hipodroma atkalatvēršanu Latvijā. Viņi skaidroja to, ka 1925. gadā hipodroms atradās privātas akciju sabiedrības rokās, bet tagad šo lietu uzņemtos visas sabiedriskās organizācijas, kas ieinteresētas zirgkopībā un tās attīstībā. Laikraksts “Jaunākās Ziņas” gan pūta veco stabuli, uzsverot, ka “šī pasākuma plaukšana un zelšana būtu dibināta uz vidusšķiru un arī nabadzīgu ļaužu apspēlēšanos, uz hazarda (azarts) kaislībām, kas ienestu nesaskaņas ģimenēs un veicinātu postu un nabadzību”.

Uzzini vairāk par mūsdienīgu totalizatoru šeit- https://www.optibet.lv/

          Kā zināms, totalizatora aizliegums 1925. gadā tieši lielā mērā bija atkarīgs arī no laikraksta aktīvās pretdarbības. Taču šoreiz laikraksta cīņa nevainagojās panākumiem. Pēc pāris mēnešiem (tas bija 1932.gadā) Saeima uzdeva valdībai izdot Armijas zirgu sporta klubam atļauju. Līdz ar to pavērās ceļš hipodroma un totalizatora darbībai Latvijā.

Jau tajā pašā gadā 18. septembrī Rīgā atklāja hipodromu. Pirmā sezona gan nebija pārāk veiksmīga. Lai gan biļete maksāja piecus latus un totalizatorā pastāvīgi spēlēja aptuveni 400 cilvēku, klubs pat nevarēja segt visus uzturēšanas izdevumus. Taču 1935. gadā totalizatora biļetes cenu samazināja uz trim latiem. Un trīsdesmito gadu otrajā pusē totalizatoru regulāri spēlēja jau aptuveni 1500 cilvēku. Laimestu svārstības 1935. gadā bija visai niecīgas — no 20 līdz 80 latiem, tomēr jāņem vērā, ka lata vērtība bija ievērojami lielāka. Kad 1936. gada janvārī tika izmaksāti 180 latu, sacīkstes tika raksturotas kā pārsteigumiem bagātas. Totalizatora spēlmaņiem dāsns izrādījās 1938. gada rudens — sezonas lielākā izmaksa bija 1577 lati. 1939. gada 22. janvārī hipodromu atvēra Rēzeknē. Totalizatora apgrozījums todien pārsniedza vairāk nekā 3000 latu.

Uzreiz pēc totalizatora atļaušanas “Jaunākās Ziņas” vaimanāja, ka notiks iedzīvošanās “uz nabadzības rēķina”. Taču autoritārā režīma laikā, kad stingrā Preses likuma dēļ nedrīkstēja nosodīt valsts politiku, avīze par hipodromu vispār nerakstīja, taču par tā darbību bagātīgu informāciju sniedz dokumenti Latvijas Valsts vēstures arhīvā.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *