Jaunā gada svinības, Ziemassvētki un Jāņi ir latviešu populārākie svētki. Pēc Ziemassvētku sagaidīšanas sākas rosība, kas saistīta ap Jaungada ballīšu organizēšanu. Visā pasaulē šos svētkus nesvin vienādi, piemēram, Krievijā Jaunā gada svinības ir ar klātiem galdiem, ģimenes kopā sanākšanu un dāvanu dāvināšanu. Jaunā gada dzejolīši, lieliska gaisotne un pasniegtas dāvanas. Smiekli, spēles, neformāla gaisotne, uzkodas un atspirdzinājumi ir tas, kas daudziem asociējas ar Jaunā gada balles svinēšanu(ieskaties šeit – https://labadavana.lv/apsveikumi/svetki/ziemassvetki/berniem/). Arī karnevāls nav nekāds retums Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā.
KAD JAUNO GADU SVIN CITUR?
Populārākais novēlējums Jaunajā gadā vēstī par laimes pilnu gadu visiem, kas saņem šo vēlējumu. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jaun gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.
LATVIEŠU JAUNĀ GADA TRADĪCIJAS
Nakts no 31.decembra uz 1.janvāri ir tā, kurā notiek vislielākās un grandiozākās Jaunā gada sagaidīšanas svinības. Pusnakts iestāšanās ir maģiskais mirklis, kad uz brīdi šķiet, ka ir apstājies laiks – tiek pasniegtas dāvaniņas, izteikti novēlējumi, dziedātas dziesmas un cilvēki ir laimīgi. Kad pulkstens nosit pusnakti, tad visā pasaulē viens otram novēl laimīgu Jauno gadu. Nākotnes zīlēšana jeb laimes liešana ir populāra tradīcija daudzās mājās. Šāda veida tradīcija aizsākās Senajā Grieķijā, un, pie mums noturējusi savu popularitāti arī pēc Padomju režīma beigām, kad tā bija viena no TOP izklaidēm vecā gada vakarā.